Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2024.: zīdītājgovis ▼ −50 / −1,2% (bija 4 342), dzīvnieki kopā ▲ +133 / +1,2% (bija 10 724).
Limuzīnas šķirne nāk no Francijas centrālās daļas, Limuzēnas un Maršas apgabala, kur liellopus visu gadu turēja skarbā klimatā un izmantoja gan kā darba dzīvniekus, gan gaļai. Ciltsgrāmata tika nodibināta 1886. gadā; plašāka izplatība pasaulē sākās 1960. gados, un mūsdienās Limuzīnas liellopus audzē vairāk nekā 70 valstīs.
Šķirne ir vidēja līdz liela auguma, zeltaini brūnā līdz sarkanbrūnā krāsā, ar gaišākiem lokiem ap acīm un gaišāku purnu un kājām. Ķermenis ir garš, mugura plata un muskuļi ļoti labi attīstīti, skelets salīdzinoši smalks. Līdzās ragainajiem dzīvniekiem izveidotas arī bezragu līnijas. Plats un garš iegurnis atvieglo atnešanos, un govis ir labas mātes, kurām pietiek piena teļa izaudzēšanai.
Limuzīnas šķirnes galvenās stiprās puses ir augsts kautiznākums, liels liesās gaļas īpatsvars un laba barības izmantošana. Gaļa ir liesa, maiga un smalkšķiedraina. Muskuļotība labi iedzimst, tāpēc Limuzīnas buļļus plaši izmanto arī krustošanā. Šķirne ir piemērota gan turēšanai ganībās, gan kūtī; jaunlopu apiešanai vērts pievērst uzmanību, jo daži dzīvnieki var būt temperamentīgi.
Igaunijā Limuzīnas šķirnes selekcijai pamats tika likts 1995. gadā, kad Karistu mācību saimniecība ieveda no Somijas pirmās teles un buli. No tā aizsākās viens no lielākajiem gaļas liellopu ganāmpulkiem Igaunijā.
Fakti
- Izcelsme: Francija, Limuzēna
- Ķermeņa masa: govis 650–850 kg, buļļi 1000–1200 kg
- Krāsa: zeltaini brūna līdz sarkanbrūna; ragaina vai bezragu
- Stiprās puses: ļoti laba muskuļotība, augsts kautiznākums (līdz 65%), liesa gaļa
- Igaunijā kopš: 1995




